Back to top

EIROPAS VEIDOŠANĀS

EIROPAS ĢEOGRĀFISKĀS KARTES VEIDOŠANA

Kur Eiropa sākas un kur tā beidzas? Kopš seniem laikiem tā raksturota kā teritorija ar noteiktām robežām un ar tai raksturīgām kultūras un vēsturiskajām iezīmēm, taču ģeogrāfiskā ziņā Eiropa un Āzija ir viens kontinents.

Par kartēm un to veidošanu eiropieši interesējās jau tālā pagātnē. Karšu attīstība ir saistīta ar dažādiem vēsturiskiem notikumiem, un tās pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā un Romā. Atklājot jūrasceļus uz Ameriku 15. gadsimtā, mainījās ne tikai eiropiešu viedoklis par jau apgūto pasaules daļu, bet arī viņu redzējums par savu teritoriju.

MĪTS PAR EIROPAS NOLAUPĪŠANU

Eiropu, mītisku princesi no Feniķijas — mūsdienu Libānas —, nolaupa grieķu dievs Zevs, kas viņai parādās balta vērša veidolā. Princeses skaistuma apburts, viņš aizved viņu uz Krētas salu.

Vārds „Eiropa” līdz pat mūsdienām saistās ar šo antīkās pasaules mītu. To izmanto mākslā, literatūrā, reliģijā un politikā, proti, jomās, kurās mīta vēstījums un tēli bieži vien tiek interpretēti no jauna, lai atspoguļotu aktuālus jautājumus.

EIROPAS MANTOJUMS

Kas vieno mūsu kontinentu? Ko varētu uzskatīt par Eiropas mantojumu?

Uz Eiropu nevaram raudzīties tikai kā uz tajā esošo valstu vēstures kopsummu. Bet vai varam teikt, ka Eiropa — tā ir civilizācija un kultūra, kam raksturīgas īpašas, vēstures gaitā veidojušās tradīcijas un vērtības?

Ir daži pamatelementi, kuri sakņojas Eiropā un ir sastopami visā mūsu kontinentā. Vai tos var uzskatīt par Eiropas kultūras īpašajām iezīmēm? Ja uz to atbildam apstiprinoši, tad — ko no šī Eiropas mantojuma mums vajadzētu saglabāt, kas būtu jāmaina, kas — jāapstrīd?

ATMIŅA

Vai, paturot atmiņā pagātni, ir iespējams izvairīties no pieļauto kļūdu atkārtošanas? Atmiņai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ar tās palīdzību cilvēks izprot un izzina sevi gan kā indivīds, gan arī kā sociālās grupas loceklis.

Tomēr atmiņa ir sarežģīts fenomens. Tā ir selektīva un iet roku rokā ar aizmirstību. Mūsu atmiņas ir būtiska vēstures daļa, un tām ir liela ietekme uz mūsu pagātni un nākotni. Viens un tas pats vēsturiskais notikums mūsu atmiņā nemitīgi maina veidolu.