Mākslinieka Rodžera Pfunda radītā “neviltojamā” banknote - Ženēva, 2012

Pasaules otrais senākais arods — naudas viltošana — ir tikpat sens, cik pati nauda. Senatnē naudu parasti viltoja, veidojot monētas no dārgmetāla un parastā metāla sakausējuma un tad pārklājot tās ar plānu zelta vai sudraba kārtiņu. Pilnveidojoties naudas kalšanas un drukas tehnoloģijām, arī viltotāji kļuva arvien izveicīgāki. Kopš brīža, kad apritē parādījās banknotes, gan naudas veidotājiem, gan viltotājiem, cenšoties savstarpēji pārspēt vieniem otrus, arvien jāpilnveido savas mākslinieciskās un tehniskās prasmes.

Naudas viltošanas senā vēsture nav nodalāma no dizaina attīstības un zinātnes sasniegumu vēstures. Attēlā redzamā naudaszīme ir šībrīža veiksmīgākais mēģinājums radīt naudu, ko nav iespējams viltot. Rodžera Pfunda rūpīgi izstrādāto grafisko risinājumu papildina paši mūsdienīgākie šobrīd pieejamie drošības elementi — pretviltošanas iespiedkrāsa, difraktīvā josla, SPARK, sietspiedes iespiedtehnoloģija un caurspīdīgs polimēra substrāts.