Kad runā sienas!

Tematiskā daļa “Ievads” veltīta plakāta lomai Eiropas sabiedriskajā dzīvē un ieskicē dažādus skatījumus uz mūsu kontinentu — proti, Eiropa kā ģeogrāfiska teritorija un Eiropa kā koncepcija.

Tematiskajā daļā “Nemieri un vienotība” pētīta plakāta kā virzītājspēka un liecinieka loma ideoloģiskajās sadursmēs un konfrontācijās, kas veidojušas Eiropas vēsturi kopš Pirmā pasaules kara. Nosaukums signalizē par pretrunām un spriedzi, kas radīja pamatu ideoloģiskajām cīņām un bruņotajiem konfliktiem Eiropā 20. gadsimta gaitā, taču vienlaikus tas vēstī arī par iesaistīto pušu vēlmi sadarboties, lai, ieguldot mierpilnus centienus, ietu pa progresa ceļu.

Nākamajā tematiskajā daļā “Robežas un kontakti” uzmanība pievērsta robežu duālajai būtībai, akcentējot, ka robežas var būt gan fiziskas, gan konceptuālas, tās var būt mākslīgi radītas vai veidojušās dabiskā ceļā. Eiropai ir centrāla loma pašreizējās debatēs, kurās tiek spriests par migrāciju un cilvēktiesībām un šķetināti nacionālās suverenitātes un protekcionisma jautājumi. Eiropu vienlaikus uzskata gan par cilvēktiesību paradīzi, gan arī par skarbu cietoksni. Kultūras un sporta pasākumi, festivāli un gadatirgi tiecas radīt ideālas sabiedrības tēlu, tādējādi palīdzot definēt sociālos, ekonomiskos, kultūras un privātās dzīves aspektus, kas raksturo piederību Eiropas saimei.

Tematiskajā daļā “Aktīvisms un protesti” aplūkojami sacelšanās tematikai veltīti plakāti. Tie bijuši ideāls līdzeklis politisko prasību paušanai un ir vērtīgi liecinieki cīņai par cilvēktiesībām. Sarežģītais arvien daudzveidīgāko politisko prasību, interešu konfliktu un pēckara Eiropā plaukušo vienlīdzīguma ideju pretstatījums ir mūsdienu sabiedrībā pastāvošā plurālisma un polarizācijas rezultāts.

Izstādes pēdējā tematiskajā daļā, kurai dots nosaukums “Vai plakāta laiki ir beigušies?”, pētīta plakātu loma mūsdienās, vienlaikus pievēršoties jautājumam par to nozīmi nākotnē. Pat 21. gadsimta digitālā progresa apstākļos plakātus joprojām izmanto, lai ietekmētu cilvēku uzvedību un lojalitāti. Šajā tematiskajā daļā aplūkojami mākslas darbi, jo māksla bieži vien rosina mūs pārdomāt savu dzīvi un apkārtējo vidi.

Europa Regina

(Valdniece Eiropa)

Johanness Pučs (1516–1542)

Tirole, Svētā Romas impērija, 1534

Museum Retz, Austrija

Europa!

(Eiropa!)

Karmena Moreno (dz. 1964. g.)

Eiropas Parlamenta vēlēšanu plakāts

Spānija/Nīderlande, 1999

Istanbul bye bye!

(Paliec sveika, Stambula!)

Ūve Lēšs (dz. 1943. g.)

Vācija, 2006

Britons [Lord Kitchener] wants You. Join Your Country’s Army!

(Briti, [lordam Kičeneram] jūs esat vajadzīgi. Pievienojieties savas valsts armijai!)

Alfrēds Līte (1882–1933)

Apvienotā Karaliste, 1914

Kopija

Imperial War Museum, Londona, Apvienotā Karaliste

Dan Mladosti

(Jaunatnes diena)

Novi kolektivizem (NK)

Dienvidslāvija, Slovēnijas Sociālistiskā Republika, 1987

Einheit Europas so oder so

(Eiropas vienotība šādi vai šādi)

Proeiropeisks, antikomunistisks plakāts

Parakstīts ar iniciāļiem M G.

Rietumvācija, ap 1950. gadu

Europe – All Our Colours to the Mast

(Eiropa — lai visi mūsu karogi mastā plīvo)

Reins Dirksens (1924–1999)

Konkursa galvenā godalga

Nīderlande, 1950

Rakennetaan Eurooppaa ydhessä

(Celsim Eiropu kopā)

Mākslinieks: FreeForm

Romas līguma 40. gadadienai veltīts plakāts

Beļģija, 1997

Frontières = Répression

(Robežas = represijas)

Atelier populaire

Francija, Parīze, 1968. gada maijs

Trans Europ Express verbindet 70 Städte Europas

(“Trans Europ” ekspresis savieno 70 Eiropas pilsētas)

Jans Rodrigo (1921–2013)

Nīderlande, 1957

Le- és felszállásnál legyünk körültekintőek

(Esiet piesardzīgi, iekāpjot vilcienā un izkāpjot no tā)

Ungārija, 1964

Europe. Fly Irish Air lines

(Lidojumiem pa Eiropu izvēlieties “Irish Air Lines”)

Pīts Sleiss (1929–2008)

Īrija, ap 1955. gadu

Olympic Games, Berlin 1936

(Berlīnes Olimpiskās spēles, 1936. gads)

Francs Teodors Virbels (1858–1943)

Vācija, 1936

Madonna and Christ with rainbow halos

(Madonna un Jēzus bērniņš ar varavīksnes nimbiem)

Elžbeta Podlešna (dz. 1968. g.)

Polija, 2019

Je suis Charlie

(Es esmu Čārlijs)

Joahims Ronsēns (dz. 1976. g.)

Francija, 2015

Voice of democracy in danger!

(Demokrātijas balsij draud briesmas!)

Dogans Arslans

Turcija/Slovākija, 2018

Cardiogram [Seismograph]

(Kardiogramma [Seismogrāfs])

Česlavs Bieleckis (dz. 1948. g.)

Polija, 1980

Europejskie Centrum Solidarności, Gdaņska, Polija

Frieden ist möglich!

(Miers ir iespējams!)

Volfgangs Jānišs

Austrumvācija, 1988

Stiftung Haus der Geschichte, Leipzigas Laikmetīgās vēstures forums, Vācija

Intervija ar Rebu Hārlingu, kurā viņš stāsta par savu fotogrāfiju sēriju “Atsakies no saviem sapņiem”. Videomateriālu filmēja studija “Shosho” Eiropas vēstures nama izstādes “Kad runā sienas! Plakāti — reklāma, propaganda un protesti” vajadzībām.

Commercial Road

(Tirdzniecības ceļš)

Rebs Hārlings (dz. 1972. g.)

Lielbritānija, 2009–2010/2022

Abandon Your Dreams

(Atsakies no saviem sapņiem)

Rebs Hārlings (dz. 1972. g.)

Lielbritānija, 2009–2010/2022

Abandon Your Dreams

(Atsakies no saviem sapņiem)

Rebs Hārlings (dz. 1972. g.)

Lielbritānija, 2009–2010/2022

Rue du fort Bourbon, Luxembourg, 1998

(Fort Bourbon iela Luksemburgā, 1998)

Žaks Vileglē (dz. 1926. g.)

Musées de la Ville de Luxembourg, Luksemburga

Viens no plakāta uzdevumiem ir sniegt skatītājam informāciju, taču plakāti sabiedrību arī izglīto un pat manipulē ar to. Tie atspoguļo cīņu par idejām, varu vai bagātību un ir spēcīgs rupors, kas ļauj cilvēkiem paust viedokli par dažādu sociālo, kultūras vai politisko problemātiku. Citiem vārdiem sakot, Eiropas vēsturē plakāti gan līdzdarbojušies ideoloģiskās cīņās, gan bijuši to liecinieki. Tie ir kā konkrētā laika situācijas vai notikumu momentuzņēmumi un kopumā veido bagātīgu izziņas krājumu par to, kas norisinājies Eiropā. Tādēļ tie ir gan pieaugušo auditorijai, gan skolēniem piemērots izglītojošs līdzeklis, kas ļauj nostiprināt medijpratību un palīdz izprast Eiropas publiskās sfēras vēsturisko attīstību.

Izstādes “Kad runā sienas” pedagoģiskās programmas mērķis ir jēgpilni iesaistīt apmeklētājus, piedāvājot iedarbīgus izglītojošos komponentus, kas ļauj uz izstādītajiem plakātiem palūkoties plašākā kontekstā no idejas līdz pat ietekmei. Kāds bijis plakāta vēsturiskais konteksts? Kas to izstrādāja? Kādai mērķauditorijai tas adresēts? Pedagoģiskā programma ļaus izstādes apmeklētājiem likt lietā daudzveidīgus mācīšanās veidus un perspektīvas. Šajā nolūkā izstādē izvietotas vairākas interaktīvās zonas.

Interaktīvā zona “Veidosim plakātu kopā!” piedāvā apmeklētājiem iespēju radīt oriģinālu plakātu, atbilstoši dizaina vadlīnijām papildinot dažu izstādē aplūkojamo plakātu vizuālos fragmentus ar pašu izdomātiem lozungiem. Rezultātā taps plakāti ar spēcīgu vēstījumu, kas izstādē var tikt demonstrēti uz ekrāna.

Interaktīvajā zonā “Atrodi saikni!” apmeklētājiem tiek piedāvāts kontekstualizēt izstādē iepazītos plakātus, aicinot doties vēsturnieka cienīgā ceļojumā, lai sasaistītu plakātu ar atbilstošo vēsturisko attēlu, kas ļauj spriest par kontekstu, plakāta veidotāju vai iecerēto mērķauditoriju.

“Sienas runā... un kas sakāms tev?” pamatskolas vecuma skolēniem palīdzēs gūt sākotnēju ieskatu galvenajos Eiropas vēstures notikumos. Tiks skarts arī jautājums, vai tam, kas redzams plakātā, var ticēt. Tas ļaus skolēniem apgūt nepieciešamās iemaņas, kā analizēt pagātni dokumentējošos attēlus. Savukārt vidusskolu skolēniem ar plakātu starpniecību būs iespēja iepazīt tādus Eiropas vēstures aspektus kā cilvēktiesības, migrācija, Eiropas vēlēšanas, konflikti, kā arī kultūras un sporta pasākumi.