Back to top

Fake for Real

Viltošanas vēsture

(OKTOBRIS 2020 - OKTOBRIS 2021)

Ikdienas rutīnā viss sensacionālais, iespaidīgais un pārdabiskais spēj aizraut. Tas ļauj mums izbēgt no ikdienišķā. Tomēr maldināšanas spēle sagādā prieku tikai tad, ja esam tai piekrituši. Ja tīši tiekam maldināti, mēs daudzējādā ziņā esam zaudētāji — zaudējam savu naudu, uzticību, integritāti vai pat savu eksistenci.

Lai gan pašreiz (dez-)informācija tiek izvērsta vēl nepieredzētā apjomā, problēma ir sena kā pasaule. Vēsturē varam rast neskaitāmus piemērus apgalvojumiem par viltojumu īstumu. Mitoloģiskais maldināšanas arhetips Trojas zirgs simboliski saista seno vēsturi ar mūsdienu problēmām interneta pārvaldītā pasaulē.

Ņemot vērā pagātnes pieredzi, var salikt kopā ceļvedi: tādu, kas ļauj mums nokļūt fantāziju un izdomājumu pasaulē, kad to vēlamies, vienlaikus nodrošinot izejas stratēģiju, kad esam gatavi atgriezties realitātē.

VALDĪŠANA UN LŪGŠANĀS

Kas padara varu likumīgu? Kopš neatminamiem laikiem politikas un reliģijas joma ir viena otru savstarpēji balstījušas cīņā par varu un leģitimitāti. Romas imperatori kļuva par dieviem; pāvestiem bija laicīgā vara; īpašu prestižu ieguva svētvietas, kurās atdusējās svēto pīšļi. Imperatora nevainojama valdīšana, pāvesta uzcītīgs darbs ar dokumentiem, spēcīga svētā fiziska klātbūtne — izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi. Laimīgā kārtā mums nav jāatkārto pagātnes sagrozītās liecības. Drosmīgie un zinātkārie ir atklājuši īstenību.

PASAULES IZPRATNE

Iespiedmašīnas izgudrošana pavēra durvis jaunam laikmetam, kad informācija kļuva pieejama vēl nepieredzētā mērogā. Tomēr ne vienmēr informācijas daudzums garantēja precizitāti. Pēc slavas un bagātības izslāpušie ar prieku izplatīja nepatiesu informāciju tiem, kas vēlējās uzzināt par jaunākajiem atklājumiem. Pat zinātniskās pētniecības vēsturē ir bijuši informācijas viltošanas gadījumi. Iespēja, ka kaut kas ir pierādāms kā nepatiess, nav zinātniskās metodes defekts, bet gan būtisks elements, kas to nošķir no citām pasaules izskaidrošanas sistēmām.

APVIENOŠANA UN ŠĶELŠANA

Pakaļdarinājumi un viltojumi bija spēcīgi instrumenti etnisko un nacionālo identitāšu veidošanās procesos 18. un 19. gadsimtā. Visā Eiropā “patriotiskie” viltojumi apvienojumā ar patiesiem vēsturiskiem atklājumiem stiprināja nacionālās kustības. Moderno nāciju veidošanā bija nepieciešama ne tikai kopēja vēsture, bet arī kopīgi ienaidnieki. Viltoti dokumenti, sazvērestības teorijas un tiesas kļūdas — tas viss tika izmantots, lai padarītu indivīdus par sabiedrības grēkāžiem un sodītu tos, un tam bija postošas un ilgstošas sekas.

KAROŠANA

Kāds aforisms, kura izcelsme joprojām ir neskaidra, definē patiesību kā “pirmo kritušo ikvienā karā”. Karš noteikti ir laiks, kad tajā iesaistītie izmanto viltošanu un maldināšanu. Otrā pasaules kara laikā visa Eiropa kļuva par kaujas lauku, un izvēlei, kam uzticēties, bija būtiskas sekas. Turpmākajās desmitgadēs par uzdevumu kļuva faktu noskaidrošana par totalitāro režīmu slēptajiem un attaisnotajiem noziegumiem.

VILTOJUMI UN BAGĀTĪBA

Vēstures gaitā peļņa ir bijusi viens no galvenajiem viltojumu veidošanas iemesliem. Lai gūtu finansiālu labumu, tiek viltoti mākslas darbi, luksusa preces, ikdienas patēriņa preces un valūta. Vai nu holandiešu vecmeistara gleznas, vai Louis Vuitton somas, proti, visa tā, ko ļaudis vēlas visvairāk, viltošana ir kļuvusi par būtisku elementu globalizētajā patērētāju sabiedrībā, kurā dzīvojam. Taču viltojumi ir arī tikuši izmantoti, lai parādītu mūsu nepiesātināmo vēlmi pēc “vairāk, lētākām un jaunākām precēm”, kā tas ir eksperimentā un dokumentālajā filmā “čehu sapnis”.

VAI PĒCPATIESĪBAS LAIKMETS?

Ar jēdzienu “pēcpatiesības sabiedrība” apzīmē kultūru, kurā sabiedrisko domu veido emocijas un personiskā pārliecība, nevis fakti. “Viltus ziņas” bieži tiek uzskatītas par tās visizteiktāk pamanāmo simptomu.

Tomēr viltus ziņas neaprobežojas tikai ar kādu konkrētu laikmetu. Pašreizējā situācijā īpaša nozīme ir tam, ka modernie saziņas līdzekļi, jo īpaši internets, ļauj tos ātri izplatīt un izplatīt pasaules mērogā. Saskaroties ar informācijas bagātību, kura iegūta no neskaitāmiem avotiem, bieži vien ir grūti noteikt, kas ir patiesība un vai avots ir uzticams.

Par laimi, ir veidi, kā risināt šīs problēmas: jādomā kritiski, apšaubot pirmo iespaidu, jāapzinās savi aizspriedumi un jānosaka tas, cik uzticams ir avots. Tādējādi ir iespējams nošķirt faktus no fikcijas un varam izprast realitātes sarežģītību.