Atkritumi

Izstādē “Atkritumi” ir vēsturiskā perspektīvā skatīts atkritumu jautājums Eiropā. Izstādei ir četras daļas: “Gribat teikt, ka tie ir nieki?”, “No atkārtotas izmantošanas līdz izmešanai (1800–1945)”, “Atkritumu Eiropa (1945–mūsdienas)”, “Dzīve ar/bez atkritumiem”.

Tiešsaistes platformā “Atkritumi” tiek piedāvāts transnacionāls un starpdisciplinārs skatījums par atkritumu tematiku. Apmeklētāji var meklēt, iepazīt un kopīgot bagātīgo audiovizuālo un tekstuālo materiālu, ko kopīgi izstrādājuši desmit Eiropas muzeji.

Projektā “Atkritumi” iekļautie materiāli un īstenotās darbības ir veidotas, apkopojot ieguldījumu, ko sniegušas vairākas kopienas, tostarp cilvēki, kas ir tieši iesaistīti atkritumu savākšanā, pārstrādē, atkalizmantošanā un samazināšanā Briselē.

Izstādes “Atkritumi” pedagoģiskās programmas piedāvājumā ietverta uz apmeklētājiem vērsta pieeja, kā arī skolām paredzēti darbsemināri, interaktīvi pasākumi un aizraujoša citu pasākumu programma.

Šajā publikācijā dots vārds projekta sagatavotājiem: kuratoriem un muzeju pedagogiem, izstādes dizaineriem, kā arī vietējiem ekspertiem atkritumu jomā. Akadēmisko aprindu pārstāvji izklāsta, kāds ir viņu skatījums uz atkritumu tematiku no vēstures, arheoloģijas, socioloģijas, antropoloģijas un mākslas perspektīvas.

Atkritumu daba ir mainīga un pārsteidzoša. Kāpēc mēs izmetam lietas? Atkritumi sniedz vērtīgas vēstures liecības, jo atspoguļo sabiedrību un mūs pašus.

Arheologi šo šķietami parasto pudeli atrada Spānijā netālu no Valle de los Caídos jeb Kritušo ielejas, vietā, kur kādreiz atradās darba nometnes. Pudelē bija “Glefina” — sīrups, ko izmantoja, lai vērstu par labu nepilnvērtīga uztura radītās sekas. Tiek uzskatīts, ka tā ir piederējusi kādam no strādniekiem, kas bija norīkoti spaidu darbos, lai uzbūvētu memoriālo kompleksu par godu diktatoram Francisko Franko. Šī pudele ir pierādījums tam, cik smagos apstākļos nācās dzīvot strādniekiem un viņu ģimenēm. Stāsts par tālaika notikumiem plašākai sabiedrībai iepriekš nebija zināms.

19. gadsimtā atkritumu šķirošana, meklējot vērtīgus materiālus, bija ierasts veids, kā pelnīt iztiku. Par atkritumu vācējiem varēja kļūt pat bērni. Viņi vāca tekstilizstrādājumus un citus materiālus pārdošanai. Tas bija riskants darbs, jo atkritumu vācēji saskārās ar netīriem priekšmetiem un tas nopietni apdraudēja viņu veselību. 

19. gadsimtu raksturoja milzīgas pārmaiņas ražošanas kultūrā. Tomēr katra priekšmeta atkārtota izmantošana un pārstrāde bija standarta prakse. Vērtīgs resurss bija pat ekskrementi. Šī sausā tualete tika iecerēta kā alternatīva arvien populārākajam klozetpodam. Pēc tās izmantošanas spainī tika iebērta zeme vai pelni. Šīs tualetes mērķis bija taupīt ūdeni, izvairīties no upju piesārņošanas un papildināt lauksaimniecībai pieejamā mēslojuma krājumus.

Gadsimta beigās jaunu ražošanas procesu, aizvien lielāka atkritumu daudzuma un higiēnas veicināšanas kustības ietekmē radās uzskats, ka izmestas lietas ir kaut kas netīrs un tādēļ būtu jāiznīcina.

Atkritumi var būt bīstami

Gadsimtu mijā attieksme pret atkritumiem mainījās. Izmestas lietas sāka uzskatīt par kaut ko netīru un kaitīgu, nevis noderīgu resursu. 20. gadsimtā sadzīves atkritumu apsaimniekošana kļuva par neatliekami risināmu jautājumu.

Kad grūtos laikos spiež vajadzība

Grūtajos kara gados tomēr atkal atgriezās agrākie paradumi atkārtoti izmantot un pārstrādāt priekšmetus. Tā tapa daži itin neparasti jaunizgudrojumi. Otrā pasaules kara laikā šo ķiveri bija pazaudējis kāds vācu karavīrs. Vietējie Itālijas iedzīvotāji to atrada, piemetināja tai rokturi un pārveidoja ķiveri par gultas sildītāju, kas šajā smagajā periodā sniedza kaut nelielu ērtību.

Masveida ražošanas rezultātā preču cenas samazinājās, preču pieejamība uzlabojās un beigu beigās tās daudz ātrāk zaudēja vērtību un tika izmestas. Atkritumi kļuva par pasaules mēroga problēmu.

Vai kādreiz jums nav ienākusi prātā doma, kāpēc lietas vairs nekalpo tik ilgi kā kādreiz? Daži priekšmeti var iziet no ierindas agrāk, nekā gaidīts, jo tā to ir paredzējis ražotājs. Par to, vai tiešām nolietojums tiek šādi plānots, diskusijas notiek jau labu brīdi.

Plastmasas piesārņojums ir kļuvis par vienu no smagākajām vides problēmām, ar ko šodien saskaramies. Šo darbu veido cits pie cita sakarināti pie Jorkšīras dabas rezervāta krastiem savāktie plastmasas priekšmeti. Šie jūrā atrastie atkritumi, starp kuriem var atrast gan rotaļlietas, gan medicīnas atkritumus, gan kokteiļsalmiņus, ir loģisks iznākums mūsu paradumam ar vieglu roku izmest visu, kas vairs nav vajadzīgs.

Atkritumiem, kas radušies Eiropā, kaut kur jāpaliek. Parasti tie tiek nosūtīti uz pasaules dienvidu puslodes valstīm. Mākslinieks Mofats Takadiva no atkritumos izmestu datora tastatūru taustiņiem un PET pudeļu korķiem izveidojis Zimbabves karogu. Šajā darbā tiek kritizēts veids, kā kapitālistiskās valstis atbrīvojas no atkritumiem.

Kā mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam pretoties nemitīgajai atkritumu straumei?

Agrāk daudzas lietas tika nodotas no paaudzes paaudzē. Spēt tās salabot bija ļoti svarīgi. Lietas tika izmantotas līdz brīdim, kad caurumus vairs nevarēja aizlāpīt, plaisas — aizziest un iekārtu saplīsušās detaļas — nomainīt.

Atkritumu apsaimniekošana nenozīmē tikai nevajadzīgo lietu izmešanu. Lai apturētu atkritumu pastāvīgo uzkrāšanos, risinājums varētu būt lietu atkārtota izmantošana. Ja vecas veļas mašīnas cilindru var pārtaisīt par grilu, tad kalpot vēl vienu mūžu var arī citas lietas. Mums tikai jāliek lietā radošums.

Atkritumi ir liecinieks mūsu ietekmei uz planētu

Pat tad, kad atkritumus apglabā, tie ietekmē vidi. Dažkārt šī ietekme ir neliela, dažkārt — milzīga. Šī radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta Spānijā parāda, cik liela uzmanība sabiedrībai ir jāpievērš atkritumiem, ja tā vēlas tos pienācīgi apsaimniekot.

Atkritumu tematiku kopā ar mums izcilāja 52 personas un sešas organizācijas Briselē.

Iepazīstieties ar dažiem cilvēkiem, kuri rūpējas par tīrību mūsu pilsētā. Viņi ir publiskās tīrības speciālisti, kas dalījās ar mums savās zināšanās un atmiņās par atkritumu tematiku.

Šie cilvēki, kas labo lietas vai atrod jaunu pielietojumu priekšmetiem, kuri citādi tiktu izmesti, var jums daudz ko iemācīt. Viņu vidū ir gan brīvprātīgie, gan jomas profesionāļi. Daloties pieredzē, viņi palīdz mums aplūkot priekšmetus un materiālus no cita skatupunkta vai pat dot tiem otru mūžu.

Iedvesmojieties no cilvēkiem, kuri samazina radīto atkritumu daudzumu, dažkārt panākot, ka netiek izmests nekas. Viņi ir pavisam parasti cilvēki, kas nolēmuši sniegt personisku un individuālu ieguldījumu, lai visā pasaulē samazinātu atkritumu daudzumu.

Varēsiet uzzināt, kas viņi ir, iepazīties ar viņu stāstīto un uzzināt vairāk par priekšmetiem, kurus viņi palīdzējuši mums atrast: 

- izstādē, kurā izstādīti eksponāti un atrodami arī citāti un audio un video liecības,

- rakstā, kura ilustrācijā izmantota šo cilvēku portretu mozaīka,

- tīmekļa vietnē www.throwaway-project.eu un bukletā atrodamajos eksponātu aprakstos.

Turklāt dažus no viņiem varēsiet arī satikt Eiropas vēstures namā rīkotajos pasākumos.

Fotogrāfijas un teksti, kuros aplūkoti vairāk nekā 60 digitalizēti objekti, veido vēstījumu, kas mudina apmeklētāju pavērties apkārt un apdomāt redzēto. Vai priekšmeti ir vienreizlietojami un nevērtīgi vai maināmi un atkalizmantojami? Vai tie uzskatāmi par atkritumiem vai resursiem? Radošums, ikdienas dzīve un vide ir tikai daži no tematiem, kurus apmeklētāji var izvēlēties, ienākot platformā.          

Īsos videomateriālos, kas filmēti muzeja apkaimē vai telpās, skatītāji varēs iepazīt vietējo realitāti un kopienas, kas saistītas ar atkritumu jomu. Ar fascinējošiem materiāliem no visas Eiropas plašākai sabiedrībai tiek nodotas vērtīgas zināšanas un vairota izpratne par atkritumu ietekmi uz mūsu apkārtni. Vienlaikus tiek sniegts kaleidoskopisks skatījums par to, kāda nozīme ir mūsu radītajiem atkritumiem.

Izklāstot dažādas atkritumu definīcijas, ko sniedz reāli cilvēki, kuri ir eksperti atkritumu apsaimniekošanas un apmēru samazināšanas jomā, šī viktorīna liek spēlētājiem padomāt par saviem uzskatiem un rīcību.

Tiešsaistes platformā tiek ievietoti blogu ieraksti, fotoreportāžas, tiešraidē straumēti pasākumi un raidieraksti par dažādām ar atkritumu problemātiku saistītām darbībām, kas tiek īstenotas projekta norises laikā.  Tā sniedz iespēju sadarboties ar citiem eiropiešiem un paplašināt izpratni par atkritumu jautājumu.

Dažādu Eiropas muzeju un dažādu profilu ekspertu iesaiste kopīgā izstādes satura radīšanā deva iespēju izpētīt atkritumu tematiku no vairāku nozaru perspektīvas. Te uzzināsiet, kas ir mūsu partneri un kur tie atrodas.

Izstādes apmeklētājiem piedāvātās interaktīvās iespējas veicina jēgpilnu auditorijas iesaisti. Šim nolūkam kalpo arī tiešsaistes platforma. Daudzveidīgā programma palīdz radīt mērķtiecīgu mijiedarbību ar auditoriju, vienlaikus nodrošinot satura piekļūstamību un ņemot vērā cilvēku vēlmi rast atbildes uz jautājumiem par pasauli, kurā viņi dzīvo.

Programmā ietilpst gida vadītas ekskursijas, darbsemināri skolēniem, kā arī izklaidējoši un akadēmiski pasākumi, kas veltīti atkritumu tematikai. Tā ir izdevība auditorijām Briselē un visā Eiropā izmantot vēlamo mācīšanās formātu, un vienlaikus cilvēkiem ir dota iespēja paust savas šaubas un galu galā ietekmēt sabiedrību, liekot lietā kritisko domāšanu un apzinātu rīcību.

Atkritumi var kalpot par izziņas avotu. Atkritumi var būt neredzami. Atkritumi ir visur! Kas bija tie Eiropas cilvēki, kuri savulaik publiski aicināja savus laikabiedrus mainīt attieksmi un paradumus, lai radītu mazāk atkritumu? Un kuri par to runā šodien? Kādi faktori mudināja cilvēkus sākt paust sabiedrības viedokli par atkritumiem? Darbseminārs rosinās skolēnus atklāt un apspriest to, cik lielā mērā vēstures gaitā, sākot no industriālās revolūcijas līdz pat mūsdienām, mainījusies Eiropas iedzīvotāju attieksme pret atkritumiem.

Kas glābs mūs no atkritumu krīzes? Revolucionāri zinātniski risinājumi? Likumu piemērošana? Pret patēriņa kultūru vērstas iedzīvotāju iniciatīvas? Strauja individuālā aktīvisma izplatība? Vai viss iepriekš minētais kopā? Izstādes veidotāji labprāt uzzinātu jūsu domas. Izstādes noslēgumā apmeklētājiem tiks lūgts paust viedokli par četriem aspektiem: atkārtota izmantošana (jauna pielietojuma rašana), salabošana, atkritumu pārstrāde un atkritumu daudzuma samazināšana.