Aktīvie Jaunieši
Dzīve Eiropā no 1945. gada līdz mūsdienām
(IZSTĀDE BEIDZĀS 2020. GADĀ)
Līdzšinējo 70 gadu laikā jaunieši Eiropā no grupas, ko ietekmēja vēstures notikumi, ir kļuvuši par grupu, kas paši veido vēsturi. Izstāde sniedz ieskatu par četrām paaudzēm un parāda jauniešus, kas piedzīvoja svarīgus Eiropas vēstures notikumus 20. gadsimta 40. gadu beigās, 60. gados, 80. gados un 21. gadsimta sākumā. Izstāde stāsta par jauniešiem svarīgiem jautājumiem — gan par izglītības iegūšanu un darba atrašanu, gan identitātes veidošanu un mīlestības meklējumiem.
Šos jautājumus nenovēršami ir ietekmējusi katra konkrētā laika perioda politika, sabiedrības viedoklis, kultūra un ekonomika. Būt par jaunieti pārtikušā un atvērtā sabiedrībā ir pavisam kas cits, nekā būt jaunietim tur, kur valda nabadzība vai politiska apspiestība.
Eiropas jaunieši ir izvēlējušies vērtības, kas atšķiras no viņu vecāku paaudzes vērtībām. Viņi apzinās, ka ir pavisam konkrētas paaudzes — “manas paaudzes” — pārstāvji. Viņi ir izveidojuši savu kultūru ar tai raksturīgu vērtību kopumu. Tās ir vērtības, par kurām jauni cilvēki ir gatavi cīnīties vai pat mirt, tās aizstāvot.
Lai gan izstāde ir par jauniešiem, tomēr runa nav tikai par viņiem. Mēs visi reiz bijām jauni, un, lai gan jaunība paiet, to reti kad var aizmirst.
Video galerija Nr. 1 — stāsti viņpus objektiem
Eksponātu Eiropas vēstures namam ziedojusi “AIDS ielāpu segas” projekta Nīderlandes nodaļa.
Viens attēls ir tūkstoš vārdu vērts. No zīmējumiem vēstulēs un dienasgrāmatas iepazīstiet nīderlandiešu karavīra Flipa Pētersa stāstu par pieredzi koloniālajā karā pret Indonēzijas neatkarību (1948-1950). Dienasgrāmata bija apskatāma izstādē “Dumpīgā jaunatne”.
21 gada vecumā Huans Buskets pievienojās Maquis — bruņotas pretošanās kustībai, kas cīnījās pret ģenerāļa Franko režīmu. Te viņa stāsts par to, kā tapa izstādei “Dumpīgā jaunatne” uz laiku aizdotā pašdarinātā mūzikas lādīte.
Ieskats mūsu izstādes “Dumpīgā jaunatne” tapšanā. Tā veltīta četrām paaudzēm, kuru jaunība sakrita ar četriem izšķirīgiem pārmaiņu posmiem Eiropas stāstā: 20. gadsimta 40. gadu beigas, 60. gadi, 80. gadi un 21. gadsimta sākums.
Video galerija Nr. 2 — stāsti viņpus objektiem
Intervija ar kolekcionāru un pētnieku Terje Tomistu
Eiropas jaunieši ziedoja priekšmetus no protestiem pret klimata pārmaiņām, tostarp Grētas Tunbergas runas kopiju, protestu plakātus un uzvalku, kas pagatavots no jūrā atrastiem plastmasas atkritumiem. Tie tika izvietoti īpašā vitrīnā izstādē “Dumpīgā jaunatne”.
No Olīvijas Heusleres fotogrāfijām uzziniet, kā Cīrihes jaunieši aktīvi piedalījās 20. gs. 80. gadu protestos. Viņas fotoattēlu izlase bija izvietota izstādes “Dumpīgā jaunatne” sadaļā “Starp izmisumu un cerību”.
Aizvadīto 70 gadu laikā Eiropas jaunieši no grupas, kas ļāvās vēstures notikumu gaitai, paši kļuvuši par vēstures veidotājiem. Iepazīstieties ar izstādes četrām sadaļām šajā reklāmas video.
Eiropas klusā paaudze?
Otrais pasaules karš atstāja dziļi traumatiskas sekas uz jauniešiem un viņu ģimenēm. Mīļotie bija zaudēti vai izšķirti viens no otra, ikdienā nepieciešamā infrastruktūra bija sagrauta. Trūkuma un deficīta apstākļos jaunieši veidoja savu dzīvi. No izpletņu zīda šūdinātas kāzu kleitas un kartona kāzu tortes ir simbols pūlēm radīt stabilitātes un normāluma sajūtu.
Diemžēl kara beigas ne vienmēr nozīmēja galu vardarbībai un mieru visiem. Daudzās valstīs turpinājās cīņas kara un pretošanās kustību veidā. Tā vietā, lai jaunieši baudītu ilgi gaidīto brīvību, viņus atkal skāra vardarbība un smagi sodi. Jaundibinātajos komunistiskajos režīmos Austrumeiropā jaunieši iesaistījās dažādās pretošanās kustībās — gan miermīlīgās, gan bruņotās.
Viņš nesa uz muguras zāģi, kad sākās pēkšņs uzbrukums. Uz Koku šāva, bet zāģis apturēja lodi, un viņš netika ievainots. Taču 1949. gadā Koku deportēja uz Sibīriju, kur viņš mira.
Tūlīt pēc kara Eiropā vēl nepastāvēja īpaša jaunatnes kultūra. Tomēr jaunie Amerikas ietekmētie jaunatnes kultūras strāvojumi piesaistīja lielu skaitu Eiropas jauniešu, kuri vēlējās izpaust savu individualitāti un izrādīt pretestību sabiedrības normām. Gandrīz visās valstīs radās dažādas subkultūru grupas: “Teddy Boys” un “Rockers” Apvienotajā Karalistē, “Blousons noirs” Francijā, “Teppisti” Itālijā, “Nozem” Nīderlandē, “Halbstarken” Vācijā, “Bikinarze” Polijā, “Jampecok” Ungārijā, “Malagambisti” Rumānijā, “Potápkas” jeb “Páseks” Čehoslovākijā un “Stilīgie” Padomju Savienībā.
Varasiestādes gan Austrumeiropā, gan Rietumeiropā uztrauca jauniešu subkultūru uzplaukums. Valdība un policija arvien biežāk šos jauniešus uzskatīja par huligāniem un mazgadīgiem noziedzniekiem un vajāja viņus izskata dēļ.
Eiropas jaunieši un jaunatnes kustības alka miera, ko būtu iespējams panākt tikai tad, ja viņu rīcība sniegtos pāri valstu robežām. Jaunatne tika attēlota kā skaista, spēcīga un, izmantojot miera simbolus, starptautiski vienota cīņā par brīvību. Visā Eiropā tika rīkotas starptautiskas jauniešu nometnes un jauniešu sanāksmes kā pēckara samierināšanas līdzeklis.
Aukstais karš mainīja šo situāciju, jo Austrumeiropa nonāca ciešā padomju varas tvērienā un izolācijā un padomju režīma dominance traucēja plašu starptautisku apmaiņu. Jaunatne un jaunieši kļuva par svarīgu ieroci propagandas karā starp austrumiem un rietumiem.
Revolūcijas paaudze
Mūzika un mode 20. gs. 60. gados
Mode kā sociālo pārmaiņu atspulgs 20. gs. 60. gados
Padomju mopēds Vjatka VP150
Brūna zamšādas jaka, kas bija mugurā Džonam Lenonam (1940–1980), 1963. gadā ierakstot “With the Beatles“
Starp izmisumu un cerību
Lielā jauniešu bezdarba dēļ daudzi paildzināja izglītības ieguvi un atlika iekārtošanos patstāvīgā dzīvē. Neapmierinātība pieauga arī Austrumeiropā, kur jaunieši saskatīja maz izaugsmes iespēju nesekmīgā komunisma apstākļos. Jauniešu mūzikā parādījās kopīga tēma — “nākotnes nav“. Ekonomiskā, kultūras un politiskā stagnācija iedvesmoja jaunus žanrus un subkultūras. Piemēram, panku mērķis bija šokēt un apvainot, visā Eiropā kritizējot mūsdienu sabiedrību un dzīvesveidu.
1980. un 1981. gadā izcēlās vilnis ielu protestu, skvotošanas un vardarbīgu sadursmju ar policiju. Jauniešus neapmierināja pastāvošā sistēma, taču izvēles iespēju viņi neredzēja.
Bezdarba un ar rasi un reliģiju saistītas spriedzes dēļ arī izcēlās asiņainas sadursmes, kurās bieži bija iesaistīti jaunieši.
Austrumeiropā jauniešus vairāk uztrauca miera, brīvības un cilvēktiesību jautājumi. Vēlāk viņiem bija nozīmīga loma reformu un autonomijas kustībā.
20. gs. 80. gadu sākumā šķita, ka seksuālās revolūcijas solītās pārmaiņas īstenosies dzīvē. Kontracepcija kļuva arvien pieejamāka, un sievietes ieguva lielāku kontroli pār viņu ķermeni ietekmējošiem lēmumiem. Jaunie eiropieši sāka nodarboties ar seksu agrāk un pirms laulībām. Gadījuma rakstura sekss kļuva vieglāk pieņemams gan jauniem vīriešiem, gan jaunām sievietēm. Homoseksuālisms kļuva pamanāmāks. Seksuālas attiecības tika uzskatītas par nesarežģītām. Taču AIDS atnākšana krasi mainīja cilvēku dzīves un attieksmi pret seksualitāti.
No ekonomiskās situācijas uzlabošanās 20. gs. 80. gados visvairāk ieguva jaunie pilsētās strādājošie speciālisti jeb tā dēvētie japiji, kas savus panākumus izrādīja visos savas dzīves aspektos. Ārkārtīgi vizuālie un komerciālie mūzikas videoklipi uzskatāmi parādīja jauniešu kultūras arvien lielāko internacionālismu un tēla nozīmes apzināšanos. 20. gs. 90. gadu sākumā mobilitāte izglītībā un nodarbinātībā līdz ar arvien augstākiem dzīves standartiem un politiskās sašķeltības mazināšanos radīja kosmopolītiskas un uz ārpasauli vērstas Eiropas jaunatnes tēlu.
“Es” paaudze?
Sadaļa “21. gs. sākums #Protesti”
Biotehnoloģisks tālruņa lādētājs